1. |
||||
|
Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils, Kur bēdās varam tverties, Augsts palīgs, kas mūs nepievils, Pie kā mēs varam ķerties! Visļaunais ienaidnieks, Kam grēku darīt prieks, Tas gādā nakt' un dien' Uz ļaunu, viltu vien, - Kas var no viņa glābties!
Ak, mūsu spēciņš ļoti vājš, Kas pastāvēt gan spējis? Par mums stāv mūsu Pestītājs, Ko Dievs pats izredzējis. Tam Jēzus Kristus vārds, Kas tapa krustā kārts, Viņš stiprais karavīrs, Svēts Dievs un cilvēks tīrs, - Tā elkon's paliks varens.
Lai būtu velnu diezkāds bars, Kas mūs grib aprīt kāri, Mūs tomēr sarga Dieva Gars, Tas elles varai pāri! Kas valda tumsībā, Gan kaist viņš niknumā, Bet ko mums padarīs? Dievs viņu nosodīs, Viens vārdiņš to spēj aizdzīt!
Tam Dieva vārdam nebūs rimt, Lai trako, kam tīk trakot! Dievs neļaus savai laivai grimt - Glābs savu vārdu sakot. Grib tie mūs nāvē dzīt un mantu nolaupīt - Lai notiek Dieva prāts, Tiem labums nav nekāds - Mums debess manta paliek!
|
||||
2. |
||||
|
Jūs, pasaul’s vārti, celieties! Un siržu durvis, verieties! Tas goda Kungs ir klātu. Viņš Ķēniņš visiem ķēniņiem, Nes mieru visiem cilvēkiem Ar žēlastības prātu. Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet Radītājam, Visa laba Darītājam!
Nāk Dieva Dēls lēnprātīgi, Viņš noliek kroni zemīgi Un meklē grēcinieku. Viņš sola visiem glābšanu, Viņš gāda vājiem palīgu Un noskumušiem prieku. Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet Pestītājam, Savam mīļam Žēlotājam!
No gara snaudas celieties, Jūs, cietās sirdis verieties! Tas Kungs pie jums grib mājot! Tam savus grēkus atzīstiet, To pazemīgi pielūdziet, Starp ticīgajiem stājiet! Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet Svētam Garam, Mīļam svētu Darītājam!
Jūs, pasaul’s vārti, celieties! Un siržu durvis, verieties! Pats Kungs pie jums grib mājot! Tam savas sirdis sataisiet Un ziedus ceļā pakaisiet! Tam goda drēbes klājot! Sveiciet, teiciet, Sirdi modiet, godu dodiet Radītājam, Pestītājam, Svētītājam!
---
Cik spoži atspīd Auseklis, Ko patiesībai iededzis Dievs savā žēlastībā. Tu zars no senās atvases, Kas brīnišķīgu godu nes. Deg sirds Tev mīlestībā! Vēlīgs, žēlīgs, Lēnīgs sodā, Cienīgs godā, bagāts teicams, Augsti celts un cienīgs sveicams!
Kungs, manā sirdī uzpūti Jo gaišu svētu uguni Ar savu mīlestību, Ka ticot Tevi satvēris, Es palieku Tavs māceklis Un turu uzticību. Tavs vien Mūždien, Zvaigzne košā, skaidrā, spožā! Ceļā spīdi, Vadi mani katru brīdi!
Cik ļoti līksmo mana sirds! Ne mūžam nebūšu es šķirts No Jēzus, sava mīļā. Viņš uzņem mani debesīs, Jo savu miesu, asinis, Viņš pats man devis ķīlā. Āmen! Āmen! Laiks ir beidzies, Jēzu, steidzies! Šeit es vaidu Un no sirds es Tevi gadu.
|
||||
3. |
||||
|
Kungs Jēzu, debess Auseklīt, Tu bēdās nāc mūs apraudzīt; Gan ziemas krēsla zemi sedz, Mūs Tava acs ir tumsā redz. Nāc, Auseklīt!
Mēs neziņā un neceļā, No tēva mājām tālumā; Tu nāc, mūs novest gribēdams, Kur Tev un Taviem tēva nams. Nāc, Auseklīt!
Tu, mīlestības atspīdums, Dod mīlestībā iesilt mums. Caur Tevi sirdīs ledainās Nu uguns liesma iedegas. Nāc, Auseklīt!
No gaismas Tēva pasaules Tu patiesību zemē nes; Kas saistīts maldu pinekļos, To patiesība atbrīvos. Nāc, Auseklīt!
Ikdienas nemiers mūs še grauž, Tavs tuvums dziļu mieru pauž; Tad dod ir mums šo mieru gūt, Pie Tevis Tēva valstī kļūt. Nāc, Auseklīt!
|
||||
4. |
||||
|
Slavēts Dievs visaugstākais! Pie mums atnāk Pestītājs. Nu ir Dievs to sūtījis, Ko Viņš sen bij solījis.
Ko jau tēvi kāroja, Pravieši ko tulkoja, Jēzum nākot, tas ir viss, Paldies Dievam, noticis.
Nāc, nāc, Jēzu, slavējams, Slavas dziesmām sagaidāms! Pats sev ceļu laipnīgi Manā sirdī sataisi.
Mīti, goda Kēniņ', še, Visus grēkus izdeldē, Kādus vien Tu atrodi, Taisnību mums iedodi.
Ābrahāma atvase, Israēla cerība Patiess cilvēks, patiess Dievs Pie mums nu ir apmeties.
Kad uz tiesu pēdīgi, Goda Ķēniņ, atnāksi, Tad pie Tevis palikšu, Tavā pulkā stāvēšu.
|
||||
5. |
||||
|
Ak tu priecīga, ak tu svētīga, Ziemas svētku dieniņa! Kristus ir dzimis, Viss ienaids rimis. Priecājies, priecājies, draudze!
Ak tu priecīga, ak tu svētīga, Ziemas svētku dieniņa! Kristus ir nācis, Pestīt mūs sācis, Priecājies, priecājies, draudze!
Ak tu priecīga, ak tu svētīga, Ziemas svētku dieniņa! Eņģ'ļi nekavē, Kristu tie slavē! Priecājies, priecājies draudze!
|
||||
6. |
||||
|
Baltas sniega pārslas klusi lejup slīd; klusi Dieva zvaigznes Debess tālēs spīd.
Kam šīs klusās pārslas, Kam šīs zvaigznes mirdz? Kāpēc saldas jausmas Krūtīs izjūt sirds?
Jēzus šodien dzimis, To šis vakars teic. Pestītāju mīļo Sirds nu priekā sveic.
Gavilējiet, zvani, Apskaidrots ir viss: Gaiša nu ir dzīve, Gaišas debesis!
---
Katru gad' no jauna Kristus bērniņš nāk Pie mums zemē ļaunā Un mūs svētīt sāk.
Nāk Viņš katrā mājā Savā godībā; Stiprina, kad vāja Mūsu ticība.
Arī man Viņš klātu, Acīm neredzams, Valda manu prātu, rokā vadīdams.
|
||||
7. |
||||
|
Es skaistu rozīt' zinu, No sīkas saknītes; Tā rozīte, ko minu, No Jeses cēlusies. Tā plauka dzestrumā Pie aukstas ziemas saules, Pie pusnakts tumsībā.
Šo brīnumskaisto rozi, Ko praviet's sludina, Mums Māra atnesusi, Tā šķīstā jaunava. Pēc Dieva padoma Viens bērniņš tai ir dzimis Pie pusnakts tumsībā.
Tu rozīt' skaistā, jaukā, Tu puķīt' svētākā, Kam gribi ziedēt laukā? Zied' manā sirsniņā! Kas ticībā Tev' kopj, Tam sirds no saldas smaržas Un dvēs'le pilna top.
|
||||
8. |
||||
|
Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt' Pie silītes Betlemē visi nu klāt! To prieku ikviens lai nu sirsniņā jūt, Ka debesu Tēvs savu Dēlu mums sūt'.
Ak, eita tur kūtī pie silītes ar', Pie svecītes gaismiņas skatīties var, Kā autiņi tīri tur bērniņu sedz, Par eņģeļiem jaukāku guļot to redz.
Tur guļ Viņš, ak bērni, uz salmiem un sien', To Jāzeps un Marija skata arvien, Tur ganiņi ienāk, un ceļos tie krīt, Un gaisā dzied eņģeļi: "Dievs pie jums mīt."
Ak, metieties ceļos kā gani ir jūs Un salieciet rociņas, pateikties būs! Un
līksmojiet priecīgi eņģeļiem līdz: "Mēs mīlējam Tevi, kas autiņos tīts!"
Ko dosim, mēs, bērni, ko dāvāsim Tev? Ak, saņem mūs pašus par dāvanu sev! Tu negribi mantas, ko pasaulē rod, Bet sirdi it šķīstu, kas godu Tev dod.
|
||||
9. |
|
|||
|
Jūs, ticīgie, nāciet, Gavilējiet priekā, Ak, nākdami nāciet uz Betlemi! Raugait šo bērnu, Kas par mums ir dzimis! Ak, nāciet Viņu pielūgt, Ak, nāciet Viņu pielūgt, Ak, nāciet Viņu pielūgt, šo Ķēniņu!
Tu dievišķais dzimums, Debestēva sūtīts, Tu mūžīgās Gaismas svēts
Lolojums! Vienkopus visi Teiksim Viņa slavu! Ak, nāciet Viņu pielūgt, Ak, nāciet Viņu pielūgt, Ak, nāciet Viņu pielūgt, šo Ķēniņu!
Klau, eņģeļu dziesma Atskan debess tālēs: Vienvienīgam Dievam gods augstībā! Vienkopus visi Teiksim Viņa slavu! Ak, nāciet Viņu pielūgt, Ak, nāciet Viņu pielūgt, Ak, nāciet Viņu pielūgt, šo Ķēniņu!
Pie šūpuļa Tava kad, Kungs Jēzu, stāvu, Lai šeit Tev skan slava kā debesīs! Miesā Tu nācis, Dieva Vārds visspēcīgs. Tad visi kopā steigsim, Tad visi kopā steigsim, Tad visi kopā steigsim Tev godu dot!
|
||||
10. |
||||
|
Klusa nakts, svēta nakts! Visi dus; nomodā Vēl ir Jāzeps un Marija. Kūtī Dāvida pilsētā Jēzus silītē dus, Jēzus silītē dus!
Klusa nakts, svēta nakts! Ganiem Dievs novēl pats Dzirdēt eņģeļus slavējam, Tuvu, tālu skandinām: Kristus Glābējs ir klāt! Kristus Glābējs ir klāt!
Klusa nakts, svēta nakts! Dieva Dēls, Tava acs Mirdz mums dievišķā skaidrībā. Nu ir dvēsele pestīta, Jo Tu dzimis par mums, Jo Tu dzimis par mums!
|
||||
11. |
||||
|
No debesīm es atnesu Jums vēsti jaunu, priecīgu, Ko Dievs jums licis sludināt: Uz Betlemi jums aizstaigāt.
Tad klausaities, kas noticis: Jums bērniņš šodien piedzimis No izredzētas jaunavas, Par to lai visi līksmojas.
Viņš ir tas Kristus, mūsu Dievs, Tas palīdzēs jums it paties'! Viņš pats ir jūsu Pestītājs, Kas jūs no grēkiem nomazgāj's.
Tas lai nu ir par zīmi jums, Šis bērns, kas valdnieks ir par mums, To atradīsiet guļošu Tur silē, autos ietītu.
Nu būs mums visiem priecāties! Lai mēs ar ganiem steidzamies Iet lūkot, ko mums Dievs grib dot, Mums savu Dēlu dāvinot.
Sveiks nāci, cienīgs dārgais Vies'! Ar Tevi ir pats augstais Dievs! Tu pie
mums, vaidu ļaudīm nāc, Lai slavēts top Tavs žēlīgs prāts!
Par to es ļoti priecājos Pat lielos, grūtos sirdēstos, Ar debespulkiem dziedādams: "Dievs augsti teicams, slavējams!"
|
||||
12. |
||||
|
Ak galva asiņaina Un ērkšķiem kronēta, Ak galva nāves vainā Un sāpēs noliekta! Ak galva, augsti celta, Ar godu rotāta, Nu apsmieta un pelta, Sirds Tevi sveicina!
Ak vaigs, kas citkārt godā, No kā viss dreb un trīc, Tu tagad esi sodā, Smiets, nievāts, apmēdīts! Nu grūtās nāves mokās Tavs jaukums izdzisis Un grēcinieku rokās Nu esi nodots viss!
Ko Tu, Kungs, cietis esi, Es vienīgs pelnījis, Tos grēkus, ko Tu nesi, Es esmu darījis. Nu še es, nabags, sūdzu, Kas krājis dusmību, Apžēlojies, kad lūdzu, Par mani sagrauztu!
Mans Gans, mans Glābējs īstais, Ak, mani pieņemi! No Tevis, Avots šķīstais, Plūst visi labumi. Tu mani spirdzinājis Ar saldu barību, Tavs Gars ir dāvinājis Man debess līksmību.
Tev saku pateicību, Ak dārgais Pestītājs, par Tavu mīlestību, Tu mani dziedināj's! Es turēšos pie Tevis ar drošu cerību, Tu iemantot man devis Pat nāvē dzīvību.
Kad šķiršanās būs klātu, No manis nešķiries, Dod mirstot drošu prātu, Pie manis piestājies! Kad satverts nāves rokām, Es bailēs iegrimšu, Glāb mani tad no mokām Ar Tavu ciešanu!
|
||||
13. |
||||
|
Krusts laistās kalna galā Un tālu starus met; Uz brīnišķīgo kalnu Mazs ērkšķu celiņš ved. Šis celiņš šaurs, un tomēr Tik daudzi staigā to Un starojošo krustu Kā laimi uzlūko.
Vai arī tavas ilgas Šie gaismas stari sauc? Vai arī tavas gaitas Uz krusta kalnu trauc? Vai ērkšķi tevi baida? Kungs galvā nesa tos, Tie mūžībā arvienu Vēl gaismu izstaros.
Cik ilgi vairs šie stari No krusta kalna līs? Ir laimīgs tas, kas ceļu jau turpu atradis! Es atradu šo ceļu, Sirds ticībā man dzied, Ka ceļš uz debess mājām Šim kalnam pāri iet.
|
||||
14. |
||||
|
Jēzus dzīvo mūžīgi Debespriekā, debesgodā. Turos pie tā ticīgi, Viņā dzīvība man dota. Ko gan rūgtā nāve spēs, Sirds ja Jēzum piederēs?
Jēzus dzīvs, mans Pestītājs, Es pie Viņa dzīvs ar būšu, Kur Viņš ir, mans Žēlotājs, Tur es arī priekā kļūšu! Kā var atstāt, pasaki, Galva savu locekli?
Mana sirds ar cerību Mūžam ir pie Viņa sieta, Man ar stipru ticību Jēzus rokās droša vieta. Kaut man nāve gaidāma, Jēzus mana dzīvība!
Zemes miesa jānes man, Tāpēc es par zemi kļūšu, Tomēr Kristus mani gan Cels, kad izdusējis būšu; Tad būs Viņa godība Mūžīgi man skatāma.
Liels būs manām acīm prieks, Kad tur Jēzu ieraudzīšu. Es pats, ne kāds svešinieks, Viņā draugu atradīšu. Visas manas vājības Beidzot tad būs atņemtas.
Garu tāpēc paceliet No šīs zemes tukšiem niekiem, Jēzum sevi nododiet, Kas jūs ved pie debess priekiem! Sirdi Viņam veltīsim Un pie Viņa paliksim!
|
||||
15. |
117 - Kristus ir cēlies
03:06
|
|||
|
Kristus ir cēlies, slava Glābējam, Dzīvības un nāves svētam valdniekam. Mīlot mūs Viņš cieta, mira Golgatā, Mīlestības spēkā nāvi pārspēja. Akmens ir novelts, sirdis līksmojas, Liels un svēts šis brīnums - augšāmcelšanās.
Kristus ir cēlies, steidzies sastapt To, Viņš nāk pretī sniegdams roku caurdurto. Ļaujies vadīt sevi, tiksi gaismā celts, Dzīves melnā naktī ielīs saules zelts. Jēzus kur valda, tumsa atkāpjas, Sirdī nāk kā brīnums - augšāmcelšanās.
Kristus ir cēlies, atpestījis mūs Un mums līdz ar Viņu mūžam dzīvot būs. Sēklas grauds, kas dziļi zemes klēpī slīgst, Saules siltos staros jaunā stādā dīgst. Kristus no nāves mūs reiz modinās, Zemi pāršalks brīnums - augšāmcelšanās.
|
||||
16. |
||||
|
Ak, kaut man tūkstoš mēles būtu Un mute tūkstoškārtīga, Ka Dieva teicējos es kļūtu Pat pirmā, pirmā vietiņā, To, ar ko Dievs man' žēlojis, Tak nebūtu vēl izteicis.
Ak, mostieties, jūs, dvēs’les spēki, Liels uzdevums jums uzticēts! Šis jūsu darbs, šie jūsu prieki – To Kungu teikt, kas mūžam svēts! Tu, mana dvēs'le, pasteidzies, Lai slavēts tiktu mīļais Dievs!
Jūs meži, un jūs lapas zaļās, To Kungu teicat, līksmojiet, Jūs puķītes, kas lauku malās, Ar ziediem Dievu sveiciniet! Mums kopā balsis atskanēs, Kad Viņu līksmi teiksim mēs.
Un kur vien dzīvībiņa rodas, Un kur vien Dieva radījums, Viss palīgā lai manim dodas, To slavēt nākas visiem mums; Visapkārt Viņa brīnumi, Kad teikt to būsim beiguši?
Tad saņemi šo vājo godu Ar žēlastību, mīļais Dievs, Līdz debesīs to pilnam dodu, Ar svēto pulkiem vienojies. Tad dziedāšu es augstībā Tev tūkstoškārt: Allelūja!
|
||||
17. |
||||
|
Brīnišķīgais Ķēniņ, Mūsu Valdnieks vienīgs, Godu, slavu ņemt Tu cienīgs! Tava žēlastība Plūst uz mums kā rasa, Ja tik sirds to lūdz un prasa. Palīdzi, Stiprini, Ka mēs Tevi sveicam, Skaņām balsīm teicam.
Debess, slavē skaņi Savu Radītāju, Nevis ļaužu spēku vāju! Saules zelta gaisma līdz ar katru dvašu, Teici to pa zemi plašu! Mēness stars, Zvaigžņu bars, Savu Kungu sveiciet, Viņa godu teiciet!
Un tu, dvēs’le mana, Dziedi Viņa slavu, Atver dziesmās sirdi savu! Gavilējiet līksmi, Kas virs zemes mītat, Pīšļos Viņa priekšā krītat! Liels ir Dievs! Zemoties Viņa priekšā klājas, Še un debess mājās.
---
Dievs ir jūtams klātu, Viņu pielūgt sākam, Pazemīgi kopā nākam. Dievs ir mūsu vidū: Dvēseli un miesu Dodam Tev par svētu tiesu. Tu, vien Tu, būsi nu Mūžam mūsu daļa, Godājams bez gala!
Gars, kas visu valda, Kas ir visās vietās, Rada, vada visas lietas, Bezgalīgs kā jūŗa, Brīnišķīgs arvienu! Tevī glābjos katru dienu. Kad Tu mans, tad man gan’: Pats lai visai zūdu, Tevi vien lai jūtu!
Tu, kas pati gaisma, Nāc, ar gaismu dzirdi Arī manu tumšo sirdi! It kā skaistās puķes Aug un plaukst it klusi, Kad tām saule spīdējusi; Tā, mans Dievs, lai ar es Tavā gaismā tieku, Tev vien valdīt lieku.
Liec man kļūt kā bērnam, Tev vien paklausīgam, Mierīgam un pazemīgam. Dod man šķīstu sirdi, Ka ar skaidru garu Tavu vaigu skatīt varu. Augšup vien lai sirds skrien! Lai kā ērglis gaisos Gaismai pretim taisos!
|
||||
18. |
||||
|
Cik liela Dieva žēlastība! Vai cilvēks tas, kas neredz to, Kas savā lielā cietsirdībā Vairs Dievu slavēt netīko? Es Viņa lielo mīlestību Ar prieku prātā turēšu Un vienmēr pieminēt to gribu, Cik daudz no Viņa saņēmu.
Viņš brīnišķīgi visu rada. Vai Viņam manis vajaga? Ar Tēva mīlestību vada, Kaut sirds to daudzreiz aizmirsa. No kā sirds svēto mieru smeļas, Kur gars man jaunu spēku rod? No kā man tik daudz laba ceļas? To Dieva mīlestība dod.
Ak dvēs’le, uzskati šo laimi, Kas sataisīta debesīs, Kur tu ar visu Dieva saimi It skaidri Dievu redzēsi. Pie debess laimes tev ir tiesa Caur tava Dieva mīlību. Redz', tāpēc Kristus cieta miesā, Lai mūžam Tevi svētītu.
Ak vai, ja Dievu necienītu, Kad mīlēt To es atteiktos, Kad Viņa balsi neklausītu Un sirds no Viņa novērstos! Šī balss man skan no visām vietām, Kas līdz ar rakstiem saka tā: Tev mīlēt būs par visām lietām, Kas tevi pirmais mīlēja!
Šī būs tā pateicības tiesa, Ko priecīgs Viņam atdošu: Tam klausīs dvēsele un miesa, Kamēr vēl šeitan dzīvošu. Ja Dieva mīlestībā mītu, Tad spēšu Viņam paklausīt Un, kaut vēl dažkārt grēkā krītu, Grēks nespēs mani pārvaldīt.
Ak, Kungs, lai Tava mīlestība Man allaž paliek piemiņā! Lai stiprina mūs uzticībā Un uztur Tavā tuvumā! Lai mani priecina, kad vaidu, Un priekā mani savalda! Un kad ar bailēm nāvi gaidu, Tad lai tā mani drošina!
|
||||
19. |
155 - Kad redzu, Dievs
02:44
|
|||
|
Kad redzu, Dievs, es Tavu roku darbu, Kā zemi, debesis Tu radījis, Kas cilvēks ir, ka mini viņa vārdu, Un to sev līdzīgu Tu veidojis? Tad varu godbijībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs! Tad varu godbijībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs!
Kad pieminu es Kristus krusta nāvi, Ko Viņš par mūsu grēkiem izcieta, Ar Viņu Dieva priekšā taisnots stāvu, Viņš arī manu sodu maksāja, Tad varu pateicībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs! Tad varu pateicībā izsaukties: Cik esi liels, mans Kungs un Dievs!
Reiz Kristus nāks, un visi Viņu redzēs, Tad apklusīs, kas Viņu nievāja. Ne nāve vairs, bet jauna zeme, debess Būs alga tiem, kas Viņu meklēja. Sirdsskaidrie Tavu vaigu skatīsies, Cik esi liels, mans Kungs un Dievs! Sirdsskaidrie Tavu vaigu skatīsies, Cik esi liels, mans Kungs un Dievs!
|
||||
20. |
||||
|
Lai Dievu visi teic! Viņš visās vietu vietās, Spēj darīt, kad Tam tīk, Tik lielas, augstas lietas; No mātes klēpja Viņš Mūs dzīvus glabājis Un visu labu vēl Līdz šodien’ vēlējis.
Lai visumīļais Dievs, Dod prieku mūsu sirdīm Un ka par mieru vien Mēs visu mūžu dzirdam! Lai paliek Viņš pie mums, Mūs sargā žēlīgi, Lai mūs no ļauna glābj Un nogriež nelaimi!
Lai Tēvam pateicam No sirds cik vien mēs varam, Un Dēlam arīdzan Un Dievam Svētam Garam! Šos trīs, kas viens pats Dievs, Lai slavē mūsu balss! Tam nava sākuma, Tam arī nebūs gals.
|
||||
21. |
||||
|
Mans Dievs, es Tevi slavēt sākšu, jo kur vēl būtu cits tāds Dievs kā Tu. Ar dziesmām Tavā priekšā nākšu, Jel sniedz man sava Gara palīgu, Lai Kristus vārdā visu darītu, Un Tev ar prieku vienmēr kalpotu!
Tēvs, lūdzos: vadi mani vājo, Pie Tava Dēla lai es piestājos, Tavs Gars lai manā sirdī mājo, Lai Tavam prātam ticīgs paļaujos! Tad Tavos miera ceļos staigāšu, Tev slavas dziesmas līksmi dziedāšu!
Ak Kungs, jel atver savu sirdi Un vārdus skaistākos liec mutē man, Lai katra dziesma, ko Tu dzirdi, Par godu Tev kā maiga kokle skan. Tavs Gars tad manu sirdi pacilās Un eņģ’ļu pulkā dziesmas skandinās.
Tēvs, ja Tu vienmēr uzklausīsi, Ko es no Tevis dziesmā izlūdzos, Un savu bērnu pamacīsi, Kad Tava Dēla vārdā tuvojas, Tad Viņa dēļ - kā esi solījis - Man žēlastību būsi dāvājis.
Paldies! Es Jēzus vārdā lūdzos, Viņš mani aizstāv debess augstībā, - Viņš saka Āmen, kad es sūdzos, Un nopūšos uz viņu ticībā. Paldies, es Tevi teikšu mūžīgi, Ka mani svētījis Tu bagāti.
|
||||
22. |
||||
|
Teici to Kungu, to godības Ķēniņu svētu, Dvēsele mīļā, kaut teikt Viņu cienīgi spētu! Pulkiem lai nāk, Kokles lai skandināt sāk, Visi lai slavē to Svētu!
Teici to Kungu, kas visu ar gudrību rada, Tevi uz spārniem kā ērglis Viņš sargādams vada! Bēdas kad māc, Žēlīgs vēl Viņam ir prāts, Sargājot gadu pēc gada.
Teici to Kungu, kas brīnišķas miesas tev devis, Jaukus un veselus locekļus gādāj's no sevis! Spārniem tad sedz, Tevi kad bēdās Viņš redz, Trūkumu griezdams no tevis.
Teici to Kungu! Pār tevi Viņš svētību bēris, Mīlīgi Viņš savu sirdi tev vaļā ir vēris. Slavēt to būs, Ka Viņš tik brīnišķi mūs Mīlīgām rokām ir tvēris!
|
||||
23. |
||||
|
Jēzu, saule mana, Dvēs’les greznība, Gans, kas mani gana Zaļā ganībā, Žēlastības prātā Bērnu uzskati, Sirdī skumdinātā Prieku iedvesi!
Dzēsi manus grēkus Savām asinīm; Sniedzi jaunus spēkus Tikt uz debesīm. Lai man Tavas sāpes, Tava ciešana, Asaras un slāpes Paliek piemiņā!
Tev vien gribu dzīvot, Tavs vien būt, mans Dievs, Svēti Tevi mīlēt, Visai padoties! Tev es visu dodu; Āmen nosaki! Saņem slavu, godu Šeit un mūžīgi.
|
||||
24. |
||||
|
Kas ir tāds kā Tu, Dodams līksmību? Izredzēts Tu vienīgs esi, Gaismu, dzīvību mums nesi Un sirds skaidrību, Jēzu, Tu vien Tu!
Gaisma pasaulei, Rota dvēselei! Tu par Pestītāju nācis, Mūsu miesā dzīvot sācis Laikā nospriestā, Dvēs’les gaišība!
Bērna ticību Un sirds skaidrību Dāvini man, ka es topu Līdzīgs Tev un Tev par godu, Tevī dzīvodams, Tevī nomirdams.
Jēzu, skubini Manu dvēseli, Lai es karsti Dievu lūdzu, Viņam savas vainas sūdzu Un lai mīlēju Visus tā kā Tu.
Bet kad vētra krāc, Naktī vilņi šņāc, Taisās dzīves laivu gremdēt, Pats sniedz roku bēdas remdēt, Viļņus apsauci, Tumsā pasargi.
Dzīvei beidzoties, Pats man piestājies! Valdi, vadi manu garu, Ka es priecīgs aiziet varu, Un ka mantoju Tavu valstību.
|
||||
25. |
||||
|
Mans gaišums, Tevi mīlēt gribu, Mans jaukums, Tevi mīlēšu, Tev darbos paužot uzticību Un nebeidzamu sirsnību! Mans prieks, es Tevi mīlēšu, Kamēr vien dzīvošu!
Es maldījos, es tumsā klīdu, Es Tevi atrast nespēju. Es savu īsto draugu nīdu Un pasaul's gaismu mīlēju. Bet nu ar mani noticis, Ka Tavs es esmu viss.
Tu, mana saule, Tevi teicu, Ka Tu par mani uzlēci! Ar prieku Tavu gaismu sveicu, Tu manas saites raisīji. Tu dari mani veselu, Es Tevi slavēju!
Tad uztur' mani savās pēdās, Ka nemaldos es vairs no tām, Ka visos priekos, visās bēdās Es klausu Tavām liecībām, Un apskaidro pats pilnīgi Man miesu, dvēseli!
|
||||
26. |
||||
|
To mīlestības spēku sveicu, Ko Dievs man Jēzū dāvājis, Es necienīgu sevi teicu, Ka mani tā Viņš mīlējis. Uz sevi domāt grēks man būtu, Šo mīlestību vien lai jūtu.
Cik mīļi mani turi vērā, Cik ļoti manis ilgojies! Kaut izdotos man tādā mērā Pie Tevis cieši pieglausties! Tu, Kungs, pie sevis mani sējis, Tu man', es Tevi izredzējis.
Sirds jūt, Tu esi mana rota, Tev vienam es šeit dzīvoju. Šī dzīvība lai Tev vien dota, Ko pasaulē es mantotu? Pie Tevis mieru atradīšu, Tu mani velc, es paklausīšu.
Tavs vārds, ak Jēzu, lai jel pilda Pavisam manu dvēseli, Lai Tava mīlestība silda, Ka varu atstāt pasauli, Un vārdos, darbos, visās lietās Lai Tev vien manī būtu vietas!
Vissvētam Jēzus vārdam godu, Tam mīlestības avotam, Ar visiem debess svētiem dodu; Pie Viņa visi atspirgstam. Lai saliekam šai vārdā rokas, Lai Viņa priekšā ceļi lokās!
|
||||
27. |
||||
|
Kad es vien pie Viņa, Kad Viņš vien ir mans, Kad sirds to vien tic un zina, Ka Viņš ir tas Labais gans, Tad krusts nav par gŗūtu, Mieru vien un prieku sirdī jūtu.
Kad es vien pie Viņa, Visu atstāju, Tad es stāvu Viņa ziņā, Viņam līdzi staigāju, Lai priekš mana vaiga Citi gan pa citiem ceļiem staigā.
Kad es vien pie Viņa, Mierā aizmiegu, Savā taisnībā Viņš tina Man’ kā māte bērniņu Un ar mīlestību Mani sargās, segs ar uzticību.
Kur es vien pie Viņa, Tur man tēva nams, Tur man rokā krīt no Viņa Viss, kas man ir vēlējams. Draugi uzticami Viņa draudzībā man atrodami.
|
||||
28. |
||||
|
Skaistais Kungs Jēzu, Tu, kas valdi visu, Debestēva mīļais Dēls! Saņemi godu, Sirdi Tev dodu, Manas dvēs’les gaišais tēls!
Skaistas ir pļavas, Meži, lauki, gravas Tad, kad ziedu laiks ir klāt; Jēzus ir skaistāks, Jēzus ir jaukāks, Spēj man sirdi dziedināt.
Saule un mēness, Sudrabotas zvaigznes Ir gan gaiši spīdekļi; Jēzus mirdz gaišāk, Jēzus mirdz košāk Nekā visi eņģeļi.
Skaisti ir ziedi, Skaistu prieku viedi, Kad vēl jauni esam mēs; Tomēr tiem beigas Pienāks bez steigas, Tikai Jēzus pastāvēs!
|
||||
29. |
||||
|
Dievs ir mūsu cerība, Stiprais palīgs mūsu bēdās; Nost tad visa bailība, Ar ko sirds par velti ēdas! Sātans nevar nomaitāt, Ko Dievs pats grib pasargāt!
Dievs ir mūsu cerība, Tēvus tas no briesmām glābis; Kad tie bija tumsībā, Velna varai nav tos ļāvis! Dziediet, skandiniet nu tad: Dievs mūs neatstās nekad!
Dievs ir mūsu cerība, Lai ar sakrīt zeme, debess; Jēzus valda augstībā, Viņš pie mums, Kas tad vēl drebēs? Slavēts lai ir Valdītājs! Svētīgs, kam šis Pestītājs!
Dievs ir mūsu cerība, Atkāpieties, elles meli! Jo tas Kungs mūs pestīja, uzvarēdams nāvi, elli, Kas gan pazudināt spēs? Jēzus pats mūs aizstāvēs!
Dievs ir mūsu cerība, Akmens kalns, uz kā mēs stāvam! Šī ir draudzes ticība, Ko ne mūžam neatstājam. Jēzu, mūsu gaišība, Paliec mūsu cerība!
|
||||
30. |
||||
|
Dievs ir jūtams klātu, Viņu pielūgt sākam, Pazemīgi kopā nākam. Dievs ir mūsu vidū: Dvēseli un miesu Dodam Tev par svētu tiesu. Tu, vien Tu, būsi nu Mūžam mūsu daļa, Godājams bez gala!
Gars, kas visu valda, Kas ir visās vietās, Rada, vada visas lietas, Bezgalīgs kā jūŗa, Brīnišķīgs arvienu! Tevī glābjos katru dienu. Kad Tu mans, tad man gan’: Pats lai visai zūdu, Tevi vien lai jūtu!
Tu, kas pati gaisma, Nāc, ar gaismu dzirdi Arī manu tumšo sirdi! It kā skaistās puķes Aug un plaukst it klusi, Kad tām saule spīdējusi; Tā, mans Dievs, lai ar es Tavā gaismā tieku, Tev vien valdīt lieku.
Liec man kļūt kā bērnam, Tev vien paklausīgam, Mierīgam un pazemīgam. Dod man šķīstu sirdi, Ka ar skaidru garu Tavu vaigu skatīt varu. Augšup vien lai sirds skrien! Lai kā ērglis gaisos Gaismai pretim taisos!
|
||||
31. |
||||
|
Svētī, Kungs, un sargi, Pestīti mēs dārgi, Savu vaigu uz mums cel, Dodi savu gaismu vēl.
Savu mieru dodi, Kristus dēļ nesodi; Dod mums Tavu Garu gūt, Mūžam Tavā valstī būt.
Āmen! mēs nu teicam, Jēzus vārdā beidzam. Slavēts mūsu Pestītājs! Pirmais Viņš un pēdējais.
|
||||
32. |
||||
|
Ak, kā es vēlētos Daudz labāks būt, No savām kļūdām ar Reiz vaļā kļūt Un gaišā gājumā Iet Kristus pļāvumā, Un Viņam augļus vākt, Un kalpot sākt.
Kaut vecie grēki ar Reiz norimtu, Kā jūŗas dziļumos Reiz nogrimtu! Tad es kā svabadnieks Tik Tev, mans apžēlnieks, Tik Tev vien dzīvotu Un kalpotu!
Tad ciemu ciemos iet Es vēlētos Un laimi atnest tiem, Kas sirdēstos! Tiem mokas vieglināt Un sirdis priecināt, No sirds tiem nastas velt, Tos saulē celt!
Tad nāc, jel nāc pie mums, Dievs Svētais Gars! Lai sirdī ziedētu Jauns pavasar's, Lai gars mans paceltos Tur ticīb's augstumos, Kur sirds tik prieku jūt Un ciest nav grūt'.
|
||||
33. |
||||
|
Es savus grēkus sūdzu Tev, mīļais Kungs un Dievs! No visas sirds es lūdzu: Ar mani pacieties, Caur Kristu grēkus piedod, Man jaunu sirdi iedod! Ak, žēlo mani, Dievs!
Caur Kristu, savu Dēlu, Man gribi žēlīgs būt. To lūdzos agri, vēlu: Es gribu pestīts kļūt Caur Kristus stieptām rokām, Caur Viņa nāves mokām, Ko cietis Viņš tik grūt’.
Ak, to bij’ Jēzum matīt, Kas ir Tavs īpats bērns! Lai Tava acs beidz skatīt, Cik liels mans grēku mērs, Jo to pie krusta staba Ir dzēsis manis labā Šis nenoziedzīgs Jērs!
|
||||
34. |
||||
|
Žēlīgs Dievs, jel nesodi Mani bargā prātā, Jebšu pelnīts dažādi, Noziedzība krāta! Zinu gan, Sirdī skan: Kur es mieru svētu Atkal atgūt spētu?
Tēva sirdi atveri, Vājam atdod prieku, Žēlastību dāvini, Lai es pestīts tieku! Dziedini Dvēseli, Dod man jaunu spēku Pastāvēt pret grēku!
Uzklausi, Kungs, lūdzēju, Kad es skumjās nīkstu! Vai uz Tavu iepriecu Es vēl cerēt drīkstu? Dienas skrien Rūpēs vien, Mana dusas vieta Asarām vien lieta.
Atkāpieties, naidnieki, Niknā grēka vara! Mani izglābj žēlīgi Spēks no Dieva Gara. Mūžam gods Viņam dots, Jo Viņš atņem nastu, Lai es mieru rastu!
---
Pretīm saulei sūti, Dievs, Pretīm gaišām dienām! Un kad sviedros pūlamies, Sekmes dod ikvienam Galā nākt, Augļus vākt, Pļauja kad būs tuva, Balta mirdzēs druva.
Tavā vīna kalnā mēs, Kamēr vien šeit mītam. Sargi mūsu dvēseles, Dod, ka nepakrītam! Nestundā, Nespēkā Stāvi pats mums klāt Tu, Rimtu dari prātu.
|
||||
35. |
||||
|
Posies, mana sirds, un taisies, Un no grēkiem vaļā raisies! Celies, rādies gaismas priekšā: Jēzus nāks pie tevis iekšā! Viņš pie tevis šodien rasies: Ej, šo viesi lūdzies, prasies! Kas par debess pulkiem valda, Mielos tev’ pie sava galda.
Izsalcis es, Jēzu, lūdzu, Savas vainas Tev es sūdzu: Dodi man no grēku malda Atspirgt šeit, pie Tava galda! Lai uz Tevi acis veŗu, Kad no biķeŗa es dzeŗu, Un ar sirdi atjaunotu Dzīvoju vien Tev par godu.
Dod man, Jēzu, palīdzību, Ka es Tavu mīlestību, Tavas asinis un miesu Saņemu kā svētu tiesu. Ejot man pie Dieva galda, Svētais Gars lai sirdi valda, Ka es, staigādams patiesi, Palieku par debess viesi.
|
||||
36. |
||||
|
Dod, Svētais Gars, ka ticīgi Cits citu mīlē sirsnīgi, Ka visi, lai kur pasaulē, Ir viena sirds un dvēsele!
Lai vienā prātā paliekam, Cits citu mīļi panesam Kā vienas miesas locekļi, Kas kopā dzīvo mūžīgi!
Lai Svētais Gars stāv pretī tiem, Kas ķildas ceļ starp ticīgiem! Tie Kristus draudzi postītu, Ja savu prātu panāktu.
Kungs, uzturi mūs ticībā Un neviltotā draudzībā, Ka visi, kur vien dzīvojam, Pie Jēzus Kristus paliekam!
---
Kungs Jēzu Krist’, nāc pie mums būt Un savu Svēto Garu sūt’, Kas mums ar savu palīgu Dod sirdij skaidru mācību.
Lai mute, sirds un ausis ar Teikt Tevi spēj un klausīt var, Lai ticībā mēs pieaugam Un Tevi vairāk atzīstam!
Lai vienā pulkā dziedam mēs: Tas Kungs ir svēts, svēts, svēts ir Dievs! Un redzam Viņa godību No mūžības uz mūžību.
Gods Tēvam lai un Dēlam dots, Un arī Svētam Garam gods! Gods Dievam lai Trīsvienībā, Kā šeit tā arī mūžībā.
|
||||
37. |
||||
|
Man pakaļ, visi kristieši! Tā Kristus sauc ar spēku. Ak, aizliedziet šo pasauli Un nīstiet veco grēku! Nu krustu labprāt uzņemiet Un manās pēdās staigājiet!
Es esmu gaišums tumsībā, Un mani ceļi svēti; Kas nāk pie manis ticībā, Tas nemaldīsies lēti. Es esmu ceļš, kas parāda, Kā svēti jums ir jāstaigā.
Lūk, mana sirds ir zemīga Un izverd mīlestību, Un mana mute pildīta Ar saldu lēnprātību, Un viss mans spēks un gars, un prāts Ir allaž Dievam dāvināts.
Es rādu jums, kas labs, kas ļauns, No kā būs bēgt un bīties, Un ka ar to, kas grēks un kauns, Nekad jums nebūs pīties. Es jūsu stiprums, jūsu pils, Kas dvēseles jums nepievils.
Kas dzīvību sev pataupīs, To zaudēs iznīcībā, Kas manis dēļ to pametīs, To mantos nemirstībā. Kas krusta nesējs negrib būt, Tam nebūs manā priekā kļūt.
Tad lai mēs savam Glābējam Ar labu, drošu prātu Bez bailēm pakaļ staigājam – Viņš bēdās mums ir klātu! Kas necīnās, tas nenesīs Reiz goda kroni debesīs.
|
||||
38. |
||||
|
Svētīgs, kas nestāv Bezdievīgu runās, Nedz arī staigā Grēcinieku ceļos, Bet kam ir labs prāts Pie tā Kunga baušļiem dienās un naktīs.
Tāds līdzīgs kokam Ūdens upes malā, Kas savus augļus Īstā laikā izdod. Viss, ko viņš dara, Izdodas tam labi, Viņš mūžam zaļos.
|
||||
39. |
401 - Ved mani, Dievs
03:34
|
|||
|
Ved mani, Dievs, un manas gaitas svētī, Lai manas dzīves uzdevums nav velts; Kā ceļinieks, kur taisu savu telti, Lai mani apgaismo Tavs zvaigžņu zelts. Kā ceļinieks, kur taisu savu telti, Lai mani apgaismo Tavs zvaigžņu zelts.
Ved mani, Dievs, tik Tavos taisnos ceļos, Dod laimi, kuŗa citiem neliek ciest! Sniedz roku man, ja grimstu maldos dziļos, Un visu ļaunu liec par labu griezt. Sniedz roku man, ja grimstu maldos dziļos, Un visu ļaunu liec par labu griezt.
Uz Tava altāŗa Tev slavu lieku, Ka mani, putekli, Tu gaismā cel. Liec strādāt, Kungs, dod žēlastības laiku, Lai mana tēvu zeme jaukāk zeļ! Liec strādāt, Kungs, dod žēlastības laiku, Lai mana tēvu zeme jaukāk zeļ!
|
||||
40. |
||||
|
Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Bērnišķi ticēt un bērnišķi lūgt! Vai dienas saulainas, Vai prieka dzīvē maz, Sirds lai Tev uzticas: Māci man lūgt!
Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Mūžīgu svētību dvēselei gūt. Kungs, Tu mans Pestītājs, Vienīgais žēlotājs Un ceļa rādītājs: Māci man lūgt!
Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Dzīvot kā vēlies Tu: māci man lūgt! Dod gaismu tumsībā, Ved ceļā pareizā, Sniedz roku palīgā: Māci man lūgt!
Māci man ticēt, Kungs! Māci man lūgt! Ticēt kā bērni tic, bērnišķi lūgt! Kā bērns Tev pieglaužos, Un droši paļaujos, Tev vienam uzticos: Māci man lūgt!
|
||||
41. |
||||
|
Manā tumšā sirdī nāci, Gaišais miera stars! Nāc kā birztaliņas saule Vai kā pavasar's!
Kungs, es negribētu mūžam Būt no Tevis šķirts, Un lai sāpju stundās Tavu Gaismu sajūt sirds!
Ļauj, ak Kungs, lai rokas lieku Klusā lūgšanā: Ved no tumšām lejām mani Saules spožumā!
|
||||
42. |
||||
|
Pie rokas ņem un vadi, Kungs, mani pats, Līdz beigsies mūža gadi Un gaišs būs skats! Ne soli es bez Tevis Iet negribu! Ņem mani līdz pie sevis, Kur iesi Tu!
Tik Tavā žēlastībā Sirds klusa top, Un tādēļ mīlestībā Arvien to kop! Pie Tavām kājām dusēt Bērns lūdzas sev; Ļauj, acis slēdzot, klusēt Un ticēt Tev!
Gan reti sajust sākšu, Cik liels Tavs spēks, Pie mērķa tomēr nākšu, Kaut nakts un grēks. Pie rokas ņem un vadi, Kungs, mani pats, Līdz beigsies mūža gadi Un gaišs būs skats!
|
||||
43. |
||||
|
Debestēvu mīļi sveicam, Slavas dziesmā Viņu teicam; Dāvā Viņš šo gaišo dienu, Visu dzīvi, elpu vienu.
Bērna acīm Viņu raugu: Tēva doto savu draugu, Jēzu, kas ar mani dzīvo, Visus svētī, mani mīļo.
Svētais Gars kā vēsma glāsta, Mums par piederību stāsta: Sirdīm labām, Dieva dotām, Mīlestībā savienotām.
Pateicībā veŗam sirdi, Lūdzam: Debestēvs, jel dzirdi, Ej pa priekšu un mūs vadi, Svētīti lai mūža gadi!
|
||||
44. |
||||
|
Rīta gaisma mūžīga, Atspīdums no Dieva vaiga, Tavu staru spožumā Izzūd tumsas vara baiga! Tavu spēku liec mums just, Naktij zust!
Lai Tavs Gars mūs spirdzina, Veldzē sauso siržu lauku, Tavu vārdu avotā Pilda tukšo dvēs’les trauku! Īstā ceļā vadi mūs, Mācekļus!
Novelc grēka drēbes mums, Lai mēs, Tavā gaismā tīti, Kā Tavs svētais īpašums Kalpojam Tev svēti, glīti, Ka bez bailēm varam būt, Kad viss zūd.
Tumšs ir ceļš uz mūžību. Spīdi, debess Saule svētā! Ved caur tumšo ieleju, Ievedi mūs miera vietā, Kur Tavs prieks, ko sirds tad jūt, Neizzūd.
|
||||
45. |
||||
|
Svētī, Kungs, šo rītu svētu, Kas pēc nakts pār zemi aust, Ka mēs, Tavi bērni, spētu Tavu spēku darbos paust.
Kas ir šķīsts, kas svēts, kas patiess, Vainagā, Kungs, dienai pin, Lai, kad dienai vakars aties, Sirdis Tevi slavēt zin’.
Nāc man līdz ir manā gaitā, Manu dienu svētīt nāc! Cik man dienu liksi skaitā, Tev lai pieder sirds un prāts!
---
Cīnies jel ar visu spēku, Kad tu esi saņēmis Žēlastību atmest grēku, Grūtu nastu nolicis.
Ieeji pa šauriem vārtiem, Šauro ceļu staigādams! Daudzi sacīs “Kungs” ar vārdiem, Kam būs aizslēgts Tēva nams.
Cīnies svētā pielūgšanā, Dievu karsti piesaucot, Tādā gara cīnīšanā Dienās, naktīs pastāvot.
Lai gan pērli iemantojis, Nepalaidies drošībā! Daudz gan esi iekaŗojis, Paliec tomēr nomodā!
Priecīgs sauci, tekot pretī: Jēzu, mana dzīvība! Tu vien mani neatmeti, Uzņem savā valstībā!
|
||||
46. |
||||
|
Nu klusas visas vietas Un mierā visas lietas, Kas vien šai pasaulē. Bet tu, mans prāts, ak modies, Uz citām domām dodies, Tev vēl tavs Glābējs jāslavē!
Redz', saule mūs jau atstāj, Šo zemi tumšums apklāj, Nakts briesmas uz mums krīt. Bēdz bēgdams, saules spožums, Man tumšā naktī drošums, Kad Jēzus manā sirdī spīd.
Šī diena jau pagalam, Pa visām debess malām Jau zvaigznes spīd kā zelts! Es ar tāds skaidris būšu, Kad reiz no zemes kļūšu Pie Dieva debess godā celts!
Ak, ņem jel šinī naktī Tu savā stiprā vaktī, Kungs, visu radību. Dod visiem mierā dusēt, Nāc visas bēdas klusēt, Mums sūti savu svētību.
|
||||
47. |
|
|||
|
Uzliec savas vieglās rokas, aizver gurdās acis ciet, Tu, kas visas sāpes, mokas, saviem bērniem līdzi ciet.
Lai tie dus, kas noguruši, un kam sirdīs izmisums, Tava sirds tak izlējusi mīlestību pāri mums.
Vai tad var vairs sāpēt rētas, naktīs karstas as'ras līt? Kad Tu pacel rokas svētas un no viņām zvaigznes krīt?
|
||||
48. |
||||
|
Kas ļaujas Debestēva rokās Un allaž pastāv cerībā, To visās bēdās, visās mokās Dievs brīnišķīgi pasargā. Kas paliek Dievam uzticams, Tā nams nav mūžam sagraujams.
Ko palīdz zūdīties, ko dzīties, Ko palīdz mūsu vaimanas? Ko palīdz mums ik dienas bīties Un bēdas sūdzēt nopūtās? Ja savus vaidus vairojam, Jo vairāk mēs vēl noskumstam.
Dievs piešķiŗ prieka dienas īstas, Viņš labi zin’, kā vajaga. Ja sirdis atrod tikai šķīstas Un viltu pie mums nemana, Tad Dievs, pirms mēs to nomanām, Mūs pilda savām dāvanām.
Ej lūdzot, dziedot Dieva pēdās, To dari, kas tev pienākas, Met uz to Kungu savas bēdas, Tas tavu spēku atjaunos! Kas Dievam tic un paļaujas, To Viņš ne mūžam neatstās!
|
||||
49. |
||||
|
Tas nav vēl bojā gājis, Kas savam Dievam tic, Kaut viņu dažkārt rājis Un ienīdējis cits, Jo Dievs var visās vietās To atkal godā celt, No Viņa visās lietās Var palīdzību smelt.
Ko Dievs ņem savā ziņā, Tam viss par labu būs: Kad miesai krusts no Viņa, Tad dvēs’le glābta kļūs. Šeit pastāvīgi prieki Nekur nav redzami, Tik sapņi, dūmi, nieki Tin maldos dvēseli.
Kad Dievu sirdī turu, Es bagāts esmu gan, Kad nespēkā es guru, Viņš stiprais palīgs man. Nu nemiers sirdī beidzies, Vairs bailes nejūtu; Tu, mana dvēs’le, steidzies, Teic Dieva laipnību!
|
||||
50. |
||||
|
Tuvāk pie Dieva kļūt Sirds ilgojās! Kad spēks un spirgtums zūd, Birst asaras, Tad viena cerība Vēl mani mierina: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien!
Ja man ar Jēkabu Nakts uzbruktu, Uz akmens pagalvja Es dusētu, Tad zvaigzne vienīgā Man lēktu tumsībā: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien!
Uz debess tēviju Ceļš ērkšķiem sēts, Bet man par svētību Tas izredzēts. Tur, svēto biedrībā, Man vieta zināma: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien!
Pēc nakts kad diena klāt Un saule mirdz, Tad Dievu godināt Steidz mana sirds. Tā Viņam priecīgi Ceļ svēto altāri: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien!
Ja dažreiz izprotams Man nav Tavs prāts, Tad ļaujies pielūdzams, Man tuvāk nāc, Pēc aizved ceļ'nieku Uz debess tēviju: Tuvāk pie Tevis, Dievs, Tuvāk aizvien!
|
||||
51. |
||||
|
Tu, kam klausa zvaigžņu bari Un kam saules lēc un riet, Vienīgais dot spēku vari, Tiem, kas moku ceļus iet.
Griez uz mājām viņu takas, Sargi, svētī, žēlo tos! Ķerubs Tavs lai iet tiem blakus Tundrās, mežos, tuksnešos!
Bet ja kādam smiltīs svešās Rast Tu mieru lēmis Dievs, Lai par to Tavs spožums plešas, Citā saulē ceļoties!
Tu, kam klausa zvaigžņu bari Un kam saules lēc un riet, Ciešanas tiem vieglas dari, Kuŗi moku ceļus iet!
|
||||
52. |
||||
|
Augšā aiz zvaigznēm tu gaismā reiz kļūsi, Ko šeitan cerēji, sasniegts tur būs. Ko tu še cietis, ko strādājis grūti, Bagāti tas tev tur atmaksāts kļūs, Bagāti tas tev tur atmaksāts kļūs.
Augšā aiz zvaigznēm, tur vilšanās nava, Gaišs tur un skaidris, un atklāts ir viss! Ko gaida kristīgais cerībā savā, Mūžībā jauki to Dievs piepildīs, Mūžībā jauki to Dievs piepildīs!
Augšā aiz zvaigznēm pēc grūtajiem kaŗiem Mūžīgā mierā sirds dusēt reiz ies. Laimībā svētā ar ziedošiem zariem Tevi, kas cīnījies, pušķos tur Dievs, Tevi, kas cīnījies, pušķos tur Dievs!
Augšā aiz zvaigznēm, tur tiksies reiz mīļi Tie, kas šeit pasaulē šķīrušies būs: Dvēsele skatīsies dvēselē dziļi, Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs, Mūžīgā skaidrībā mieru tie gūs!
|
||||
53. |
||||
|
Jeruzaleme, augstā pilsēta, Kad tevi aizsniegšu? Kā gaidu es tai dzīves ielejā, Kad tevi redzēšu? Pār kalniem un pār lejām, Pār jūŗām, tuksnešiem, Tu mērķis ceļotājam Pēc zemes lielceļiem.
Ak, sveicināta, svētā debess pils! Man vārtus atveri! Cik ilgi vēl sirds ilgodamās sils Šīs pasaul’s tuksnesī? No zemes zūdīšanās, No bēdām būšu šķirts, No visas raizēšanās Pēc Tevis tīko sirds.
Ak svēto pulki, ko tur skatīšu, Kas līksmi pretī nāks! Nav izteicams tas prieks, ko baudīšu, Sirds laimē līksmot sāks! Man vainagu liks galvā, Ko Jēzus pelnījis, Tas ticībai būs balva, Ko dzīvē turējis.
Kad tur es tikšu jaukās debesīs, Tā Kunga valstībā, Tad skatīšu, ko šeitan ticējis, Vislielā skaidrībā. Ak augstas slavas dziesmas, Ko mūžam nenobeidz, Kad mīlestības liesmās Tur svētie Dievu teic!
Tur apustuļi, lieli pravieši, Bez skaita liec’nieki, Kas vien šeit gŗūtu krustu nesuši, No pasaul’s vajāti - Tos redzu debess godā, Tā Kunga svētumā Un svabadus no soda Kā saules spožumā.
|
||||
54. |
||||
|
Kungs, esi klāt! Riet saule, vakars tumst, Pār zemi melnus autus nakts jau klāj. Kļūst baigi man, sirds raizējas un skumst: Tu, noskumušo draugs, mūs neatstāj!
Rit steigā laiks... Gaist laimes brīdis īss, Vīst ziedi krāšņākie, kad nāve māj. Viss mainās, zūd, mēs paši zūdam līdz: Tu, nemirstīgais Dievs, mūs neatstāj!
Man baiļu nav, kad Tu man esi klāt, Kļūst nasta viegla, sāpes nejūtu. Pat nāves dzēliens nespēj biedināt: Daudz stiprāks, Kungs, par nāvi esi Tu!
Tavs svētais krusts dod cīņā spēku man, Pat tad, kad nāves tumsa mani klāj. Vēl stundā pēdejā lai tāpēc skan Šīs lūgsnas vārds: Kungs, mani neatstāj!
|
||||
55. |
||||
|
Ļaujiet man! Ļaujiet man! Tā vien manā sirdī skan, Jēzu redzēt, Viņu slavēt, Viņa krēsla priekšā stāvēt, Tad man visa būtu gan!
Saldais draugs, saldais draugs, Debess gaišums spožs un jauks! Ak, kad nākšu es pie svētiem, Kur it visiem izredzētiem Tavu vaigu skatīt ļaus!
Jauki skan, jauki skan Eņģ'ļu svētā dziesma man! Būtu spārni man, es skrietu Augšup uz to svēto vietu, Dieva gods kur mūžam skan!
Kā tad būs, kā tad būs, Svētie eņģeļi kad mūs Dieva troņa priekšā statīs? Mūsu acis Jēzu skatīs, Mūsu prieks tad pilnīgs kļūs!
|
||||
56. |
||||
|
Man Kristus dzīvībiņa Un nāve augļus nes, Es turos vien pie Viņa, Ar mieru šķiŗos es.
Ar prieku turpu došos, Kur Jēzus, brālis mans, Ar Viņu savienošos, Uz mūžu nešķiŗams.
Jau uzvarēts, to zinu, Krusts, bēdas nelaime; Es Jēzus nāvi minu, Nu mierā dvēsele!
Kad satumst acu gaisma Un smagi elso krūts, Tad uzklausi, mans Glābēj, Ko dvēs’le klusi lūdz:
Ak, liec man viegli aizmigt, Mans mīļais Kungs un Dievs, Un tik pie Tevis palikt, Kad nāve piestāsies!
Lai es kā bērniņš daru, Pie Tevis pieķeŗos, Ka mūžam dzīvot varu Tur, debess mājokļos.
|
||||
57. |
||||
|
Svētīgi tie aizgājuši, Kas savā Kungā nomiruši Un gaida augšāmcelšanu! Krusts un bēdas tiem ir galā, No nāves mokām tie ir vaļā Uz nebeidzamu dzīvību. No bēdām izglābti, Tie mierā guldīti, Ozianna! Nu pavadīs Tos debesīs Tie darbi, kas vairs nezudīs.
Pateicību Tavam godam Mēs, mūžam slavēdami, dodam, Kungs Jēzu, kas mūs pestījis! Teikšanu mums nebūs kavēt, To Dieva Jēru mums būs slavēt, Kas mūsu grēku upuris. Viņš kapā nogājis, Mums as'ras slaucījis, Visas as'ras! Tas piepildīts! Nu mūžīgs rīts Tiem Jēra priekšā sagaidīts.
Tur vairs, ne kā šajā saulē, Mums mēness nespīdēs, nedz saule, Tas Kungs būs gaisma mūžīgi! Viņš, pēc kā mēs raudājuši, Pēc kā mēs rokas izstiepuši, Mums paliks klātu mūžīgi. Nu neraudam vairs vis, Kas bijis, pagājis, Allelūjā! Viņš aizgājis, Mums taisījis Pie Tēva vietu debesīs.
|
||||
If you like Baznīcas dziesmas, you may also like:
featured on Bandcamp Radio Mar 1, 2024
go to album
In The Midst of You
by Brad stank
Brad Stank taps into the spiritual side of slow jams on his latest.
go to album
Reissued by UK label Death is Not the End “The System” is a sugar-sweet slice of ’80s digital reggae.
go to album
Yip Jump Music (1983)
by Daniel Johnston
The Daniel Johnston catalog comes to Bandcamp, bringing with it a host of lo-fi classics.
go to album
Tëdd ak Mame Coumba Lamba ak Mame Coumba Mbang
by Ndox Electrique
Two members of Ifriqiyya Electrique join forces with the n'doëp community in Senegal with exhilarating results.
go to album
I Heard The Voice
by Faith & Harmony
North Carolina’s Faith & Harmony brings the scorching sound of classic gospel soul to a new generation.
go to album
Parayellowgram
by M. Sage & Zander Raymond
Modular synths sparkle amidst piano, vibes, and other organic instruments stringing together constellations of sound.
go to album
